Endoskopijas kabineta speciālisti strāda ar jaunākās paaudzes fibrogastroskopu un kolonoskopu ar videoiekārtu, kas ļauj ievērojami uzlabot diagnostikas iespējas. Kolonoskopiju veicam vispārejā narkozē, kas izmeklējumu padara nesāpīgu, un pacients tajā pašā dienā pēc izmeklējuma var doties mājās. Pacientiem piedāvājam iespēju sagatavošanu kolonoskopijai veikt dienas stacionārā kvalificēta personāla uzraudzībā.
Kas jāzina par gremošanas orgānu izmeklējumu – endoskopiju?
Augšējā endoskopija (gastroskopija)
Augšējā endoskopija, jeb gastroskopija, saukta arī par fibrogastroskopiju, ir visprecīzākā metode, lai laikus konstatētu pārmaiņas gremošanas orgānu gļotādā, vajadzības gadījumā iegūtu audu paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai vai veiktu dažādas ārstnieciskas darbības. Izmeklējuma nepieciešamību nosaka ģimenes ārsts vai speciālists.
Gastroskopiju un kolonoskopiju veic sertificēts ārsts, endoskopijas speciālists Vladimirs Tens un medmāsa Mārīte Kabiņecka
Uz endoskopijas izmeklējumiem nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista.
Plānveida izmeklējumiem ar ģimenes ārstā nosūtījumu pacienta iemaksa ir EUR 7,00.
Bez nosūtījuma tas ir maksas pakalpojums.
Pieteikties reģistratūrā pa tālr. 634 59125;
Ar šo metodi agrīni diagnosticē:
• barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu,
• polipus,
• ļaundabīgus audzējus,
• helikobaktēriju,
• barības vada atviļņa slimību,
• atrod norītus svešķermeņus barības vadā un kuņģī.
Gastroskopija nepieciešama, ja ir rīšanas traucējumi, sāpes un dedzināšanas sajūta kuņģī, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana ar asiņu piejaukumu, aizdomas par čūlu. Izmeklējumu veic arī tad, ja ir dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība, kas rada aizdomas par iespējamu asiņošanu kuņģī, un ja tuvākajiem radiniekiem bijis kuņģa audzējs.
Izmeklējums nav patīkams, un tam iepriekš jāsagatavojas.
Pacientiem jāuzsver būtiskāko – procedūra parasti notiek no rīta. Uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā.
Aizliegta ēšana un perorālu medikamentu lietošana vismaz 6 stundas, dzeršana – 4 stundas pirms endoskopijas.
Dienā pirms izmeklēšanas: vieglas vakariņas ne vēlāk kā 20.00, pēc tam dzert tikai ūdeni bez gāzes.
Ja ikdienā tiek dzertas zāles, par tām jau iepriekš jāinformē ārsts. Iespējams, medikamentu lietošana būs jāpārtrauc jau pirms procedūras vai vismaz jāsamazina zāļu deva. Ārsts jāinformē arī par alerģijām uz medikamentiem, īpaši – antibiotikām un lidokaīnu.
Lai atvieglotu procedūru un nomāktu vemšanas refleksu, pirms izmeklējuma pacientam kaklā izsmidzina vieglas iedarbības nomierinošu medikamentu, bet rīkles galu apsmērē ar anestezējošu vielu – lidokaīnu. Var izmantot arī vēnā injicējamu medikamentu. Daži preparāti izraisa miegainību un uz vairākām stundām samazina reakcijas ātrumu.
Rīkles nejutīgums vajadzīgs, lai tajā bez satraukuma varētu ievadīt optisku instrumentu – lokanu caurulīti, kuras galā ir endoskops – neliela kamera. Tā atklāj situāciju kuņģī, barības vadā un divpadsmitpirkstu zarnā, un šo attēlu ārsts analizē līdzās esošā datora monitorā.
Augšējā endoskopija ilgst 10–20 minūtes, pēc procedūras var būt diskomforts kaklā un uzpūties vēders. Ja izmeklējumu veic narkozē, pacients pie automašīnas stūres nedrīkst sēsties vismaz 12 stundas.
Izmeklējuma rezultāti ir pieejami uzreiz, taču biopsijas gadījumā tos izsniedz aptuveni divu nedēļu laikā
Apakšēja endoskopija- (kolonoskopija)
Apakšējā endoskopija, jeb kolonoskopija ir resnās zarnas izmeklēšanas procedūra, kas ļauj savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības, t. sk. audzējus. Kolonoskopijas laikā ārsts diagnozes precizēšanai var paņemt sīkus audu paraugus (biopsijas), ko tālāk nosūta uz morfoloģijas laboratoriju izmeklējumu veikšanai. Biopsiju ņemšana ir nesāpīga un pacientam nekaitīga. Izmeklējums tiek veikts izmantojot vispārējo anestēziju.
Kolonoskopiju visbiežāk iesaka šādos gadījumos:
• pēdējo 4-5 nedēļu laikā vēdera izejas ritms ir mainījies uz caurejām vai aizcietējumiem, vai vēdera izeja ir kļuvusi apgrūtināta vai sāpīga, vai izteikti neregulāra,
• izkārnījumiem ir asiņu vai gļotu piejaukums,
• neizskaidrojams ķermeņa masas zudums, nespēks, mazasinība,
• ģimenes locekļiem diagnosticēts audzējs.
Kas jāzina pacientam pirms apakšējās endoskopijas (kolonoskopijas)
• Pēc ģimenes ārsta ieteikuma jāiegādājas īpaši preparāti, kas iztukšo zarnas. Medikamenti jālieto pēc instrukcijas.
• Iepriekšējā dienā pirms apakšējās endoskopijas (koloskopijas0 drīkst ēst vieglas brokastis. Taču turpmāko dienas daļu, kā arī izmeklējuma dienā nepieciešams atturēties no ēšanas. Drīkst dzert tēju, minerālūdeni bez gāzes neierobežotā daudzumā.
• Pirms apakšējās endoskopijas (kolonoskopijas) uzsākšanas tualetē pēdējo reizi nepieciešams iztukšot zarnas.
• Kolonoskopijas dienā drīkst lietot tos medikamentus, kas jālieto regulāri, piemēram, asinsspiediena mazināšanai.
• Lai pacientam atvieglotu izmeklējumu, apakšējo endoskopiju (kolonoskopiju) veic vieglā narkozē. Pēc medikamentu lietošanas var būt miegainība, samazināta uzmanība un koncentrēšanās spējas. Tāpēc 12 stundas pēc izmeklējuma veikšanas nav ieteicams vadīt transporta līdzekli, strādāt augstumā un ar mehānismiem, kas prasa precizitāti un koncentrēšanos.
• Apakšējā endoskopija (kolonoskopija) parasti ilgst 30-60 minūtes. Pēc izmeklēšanas pacients var doties mājās.